SPĀNIJA

Nosaukums: Kanāriju salas.

Platība: 7447 km2

Iedzīvotāju skaits: 1,605 miljoni cilvēku.

Galvaspilsēta: Las Palmas de Gran Kanarija (365 000 iedzīvotāju).

Tautības: spāņi, ziemeļafrikāņi, nedaudz latīņamerikāņu un ziemeļeiropiešu.

Valoda: spāņu.

Reliģija: Romas katoļu Baznīca.

Valdība: Kanāriju salu autonomā valdība.

Premjerministrs: Romans Rodrigess

Gran Kanārija sala ir gandrīz apaļas formas, aizņem platību 1532 kv.km. Tā atrodās Kanāru arhipelāga dienvidu daļā. Salas galvaspilsēta - Las Palmas. Neierasta iezīme tādai mazai teritorijai – negaidīta dabas zonu maiņa: no augstiem kalniem , apaugušu ar mežu, sniegotām virsotnēm, līdz saulainām , zelta spīgoļošām smilšu pludmalēm. Gran Kanāriju divās daļās sadala kalnu grēda El Cumbre.Pati augstakā kalnu virsotne Pico de Las Nieves ( 1950 m) no vienas puses aiztur Saharas vējus , pateicoties tam , dienvidu daļā klimats sauss, temperatūra augstāka , bet ūdens temperatūru ietekmē okeāna Golfa straumes tuvums, no otras – aiztur lietus mākoņus. Tapēc ziemeļos – krāšņa augu valsts, bet aukstāks un mitrāks, šeit atrodās Las Palmas lidosta.Brīnišķīgi krasti stiepjas 236 km garumā , bet dienvidos atrodas slavenās Maspalomas kāpas un zeltu atspīdošās smiltis Pleja del Ingles. Uz salas atrodās brīnišķīga pludmale Las Kanteras 3 km garumā, kurā pateicoties zemūdens rifiem nekad nemēdz būt stipra jūras viļņosanās. Unikālie dabas apstākļi, attīstītais viesnīcu tīkls un daudzveidīgās izklaides iespējas, piesaista tūristus uz Gran Kanārija salu, kas pārvērtusies par vienu no pasaules tūrisma centriem. Gran Kanārija – trešā lielākā Kanāriju arhipelāga sala. Salas nosaukums izsauc daudzus jautājumus: ja tā ir trešā, tad kapēc Gran (angliski Grand – liels), tad Kanārija, tad kur kanārij putniņi? Atbildi mēs atradīsim konkvistadoru laikmetā, cilvēces zelta bērnības pasakās. Kanar nosaukums rodas no latīņu vārda kanis – suns. Vēlāk spāņu konkvistadori nosauca salu par Gran Kanarija – “ lielo kanāriešu sala “. Viņi paši bija īsa auguma, bet iezemieši – īsti giganti. Kas attiecās uz suņiem, viņi kā arī iezemieši – guanči, bija milzīgi. Dīvainie ļaudis – guanči izaudzēja sevišķu suņu sugu , no kuriem vēlāk radās mastifi. Dzīvnieki saglabājās, bet guanči izzuda (tiek pieņemts, ka konkvistadori viņus iznīcinaja). Taču tos, kas atbrauc uz Gran Kanārija zelta pludmalēm, maz interesē guanči liktenis. Viņus vairāk piesaista brīnišķīgais laiks un pasakainā daba. Subtropu klimats pieļauj tikai divus gadalaikus – vasaru un ziemu. Ziema ilgst no novembra līdz martam un ar neko neatgadina īsto ziemu: vidējā gaisa temperatūra šajā gadalaikā sastāda 20 grādu siltuma. Vasarā – apmēram 25 grādi siltuma. Interesanti tas, ka Gran Kanarija lietus mēdz būt tikai ziemā. Brīnišķīgais laiks paskaidro sekojošais: sala izvietojusies 130 km no Āfrikas krastiem un 1100 km no Eiropas dienvidu punkta. Uz salas silti no tā, ka vējš pūš no Sahāras tuksneša puses, bet ne karsti, pateicoties Atlantijas okeānam gaiss kļūst vēsāks. Gran Kanariju salu mēdz arī dēvēt par “mini kontinentu“. Šeit vienas dienas laikā var tīksmināties par tropiskajiem dārziem, pastaigāties par sniegotajiem kalnu celiņiem un īstajiem barhāniem. Bet vairums tūristu no visas pasaules piesaista šejienes brīnišķīgās pludmales un krāšņās viesnīcas Atlantijas okeāna krastā.

Tenerife – maģiskā un noslēpumu pilnā paradīzes sala.
Tenerife ir lielākā no kanāriju arhipelāga salām, ko apskalo Atlantijas okeāns. Kanāriju salu arhipelāgs tiek dēvēts par mūžīgā pavasara salu. Iedzīvotāju skaits uz šīs salas ir aptuveni 685 tūkstoši.
Tenerifes galvaspilsēta - Santa Krus de Tenerife.
Šī ir lielākā no salām un ir slavena ar savu neaprakstāmo un kontrastaino dabu.
Salas dienvidu daļā atrodas lielākie un populārākie kūrorti, jo šeit ir vissiltākais klimats. Salas  rietumu daļā ir nedaudz vēsāks un zaļāks. Visapkārt salai plešas kalnu grēdas, bet salas centrālajā daļā ir pamanāms pasaulē trešais lielākais vulkāna krāteris Kanades del Teide, kura diametrs sastāda 29 km un tā augstums ir 3728 m.
Tenerife ir lielākā no Kanāriju salām (2034 km2), seno vietējo iedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīmē: „Sniega kalns”. Šāds salas nosaukums cēlies no Teides vulkāna sniegotās virsotnes, kas paceļas 3718 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tas ir augstākais punkts visā Atlantijas okeānā.
Salas reljefs ir ļoti dažāds. Ziemeļu piekraste ir klinšaina, krasti  - augsti un stāvi, šajā daļā ir mitrāks un siltāks klimats. Dienvidu piekrastes ir seklas, lēzenas pludmales mijas ar klinšainām kraujām. Salas iekšienē plešas kalni, banānu plantācijas, vīnogulāji un olīvu koki. Vēsos ziemeļu vējus aiztur augstie kalni, tāpēc dienvidu daļā ir siltāks un saulaināks laiks – tikai daži desmiti kilometru, bet šķiet kā jau pavisam cita zeme. Uz salas ir mūžīgais pavasaris. Salā ir iespējams atrast gandrīz visu pasaules klimata zonu augu valsti. Te lieliski ir ieaugušies savulaik no Meksikas ievestie kaktusi, ir daudz palmu, agavju, kaučuka koku un oleandru.
Salas galvaspilsēta ir Santa Krusa, kas atrodas salas dienvidaustrumos un ir izvietojusies no jūras augšupejošajās kalnu nogāzēs, kas ļoti līdzinās amfiteātrim. Tieši šajā pilsētā februārī notiek lielākie karnevāla gājieni visā Tenerifē. Visā salā notiekošais karnevāls ir otrs lielākais pēc Brazīlijas Riodeženeiro karnevāla. Savos pasaules ceļojumos Tenerifē ir pabijuši daudzi slaveni ceļotāji. XVI gs. te piestājuši Magelāna kuģi, XVIII gs. te izkāpis Džeimss Kuks, XIX gs. – Čārlzs Darvins.
Kā populārāko sporta veidu var uzsvērt sērfošanu. Daudzviet ir lieliski apstākļi burāšanai un lēkāšanai pa viļniem. Viļņi šeit sasniedz līdz 3m augstumu. Pludmalēs ir sastopamas gan gaišās, gan melnās - vulkāniskās izcelsmes  smiltis. Vietās, kur no vulkāniskajām smiltīm slienas klinšu un sastingušās lavas gabali, jutīsieties tā, it kā staigātu pa Mēnes virsmu.

Cenas online

Ekskursijas Kosta Brava

Ekskursijas Kosta Dorada

Ekskursijas  Tenerife-Kanāriju salās/ TFS